Manis nav un es esmu!
Es tā vienu vakaru iedomājos,vai var būt vēl labāks novēlējums cilvēkam uz pasaules-viegla nāve un gaiša dzīve pēc tās! Cilvēkam kuram ir dabīgas bailes un kurš dzīvojot uz šīs zemes cenšas par to nedomāt,jo viņam šķiet,ka dzīve uz zemes būs mūžīga.
Un tad vēl cilvēkiem šķiet,ka nāve var notikt ar katru,bet ne ar mani! Un ja es tagad šo brīnišķīgo novēlējumu izsūtītu visiem saviem mīļajiem draugiem,kā Ziemassvētku novēlējumu,tad pastāv iespēja,ka es paliktu bez draugiem,jo cilvēks ir kūtrs ieskatīties,dziļāk dzīvības būtībā! Viņam labpatiktos,ja es viņam novēlētu papildus 100 gadus dzīves,pārticību un veselību,kautgan realitātē viņa dzīve ir nepiepildīta un nožēlojama. Viņš varbūt tāpat kā es cer,ka kādreiz būs labāk! Bet gadi iet un nenāk atpakaļ!